Pēc kāzām no jaunlaulāto istabas atskanēja šausminoši kliedzieni. Viesi nekavējoties metās augšup un sastinga, kad ieraudzīja līgavaini ar paceltu roku, it kā viņš grasītos iesist savai sievai. Taču tas, ko dažus mirkļus vēlāk izdarīja viņa paša māte, visus atstāja bez vārdiem. 😨
Meitenes vecāki jau no paša sākuma bija pret šīm laulībām.
Viņiem nepatika veids, kā saderinātais izturējās pret viņu meitu. Pieaugušo klātbūtnē viņš bija pieklājīgs, smaidīgs un gādīgs, taču, tiklīdz viņi palika vieni, viņa uzvedība pilnībā mainījās. Viņš mēdza cieši satvert meiteni aiz rokas, sadusmoties par pavisam parastu jautājumu un pēc tam pārliecināt viņu, ka viņa visu esot pārpratusi.
Meitenes māte viņai ne reizi vien teica:
— Kad tu esi kopā ar viņu, man šķiet, ka tu visu laiku baidies izdarīt kaut ko nepareizi.
Līgava tikai nolaida skatienu un atbildēja, ka viņu mīlot. Viņa ticēja, ka pēc kāzām viss mainīsies. Viņa sev skaidroja, ka saderinātais vienkārši ir saspringts gatavošanās, izdevumu un daudzo radinieku klātbūtnes dēļ.
Kāzu dienā viņa izskatījās brīnišķīgi un šķita patiesi laimīga. Baltā kleita, plīvurs, ziedi matos — no malas viss izskatījās pēc parastas divu iemīlējušos cilvēku svinības.
**TAČU PIRMĀS SATRAUCOŠĀS SITUĀCIJAS SĀKĀS JAU KĀZU SVINĪBU LAIKĀ.**
Līgavainis dzēra gandrīz visu vakaru. Sākumā viņš tikai kopā ar viesiem cēla glāzes par jaunlaulātajiem, bet vēlāk sāka sev nepārtraukti liet stipro alkoholu. Viņš skaļi jokoja, pārtrauca pasākuma vadītāju un ikreiz kļuva aizkaitināts, kad līgava lūdza viņu kaut nedaudz nomierināties.
Meitenes tēvs pamanīja viņa uzvedību un klusi pateica, ka viņam jau vajadzētu pārtraukt dzert. Līgavainis uzreiz uzsprāga.
— Tu man nestāstīsi, kā man uzvesties manās pašas kāzās, viņš asi atbildēja.
Gandrīz izcēlās kautiņš starp abiem vīriešiem. Viesi paspēja nostāties viņiem starpā, bet raudošā līgava lūdza visus nomierināties. Līgavainis tikai pasmaidīja, aplika viņai roku ap pleciem un visu priekšā paziņoja, ka viņu vienkārši bija pārņēmis satraukums.
Neviens negribēja sabojāt svētkus, tāpēc visi centās aizmirst šo nepatīkamo incidentu.
Vēlāk jaunlaulātie devās augšstāvā uz istabu, kas viņiem bija sagatavota kāda radinieka mājā. Viesi palika lejā, turpināja sarunāties, pabeidza ēst torti un pārrunāja kāzās notikušo.
Pagāja aptuveni pusstunda.
**VISPIRMS NO AUGŠAS ATSKANĒJA DOBJA BUMBUĻA SKAŅA, IT KĀ UZ GRĪDAS BŪTU NOKRITIS KAUT KAS SMAGS. PĒC BRĪŽA ATSKANĒJA SANIKNOTA VĪRIEŠA BALSS. NE BIJA IESPĒJAMS SAPRAST KATRU VĀRDU, TAČU VISI SKAIDRI DZIRDĒJA, KA LĪGAVAINIS BĻAUJ UZ SAVU SIEVU.**
— Vai tu speciāli gribēji mani pazemot? Vai tu gribēji, lai visi mani uzskata par vāju?
Aiz durvīm bija dzirdama meitenes raudāšana. Pēc dažām sekundēm viņa iekliedzās tik skaļi, ka lejā uzreiz iestājās pilnīgs klusums.
Līgavas māte pirmā metās uz kāpnēm. Uzreiz aiz viņas skrēja meitenes tēvs, pārējie viesi un līgavaiņa māte.
Durvis nebija aizslēgtas. Visi ieskrēja iekšā un sastinguši apstājās.
Līgava sēdēja uz grīdas pie gultas un aizsedza seju ar rokām. Viņai blakus gulēja saplīsis telefons. Līgavainis stāvēja virs viņas bez žaketes, saburzītā kreklā un ar paceltu roku. Viņš bija piedzēries un nikns, bet meitene izmisīgi raudāja un nespēja pat paskatīties uz saviem vecākiem.
Izrādījās, ka vēl pirms kāzām viņa slepus bija nosūtījusi tēvam īsu ziņu: “Man ir bail, lūdzu, atbrauc man pakaļ.” Līgavainis to ieraudzīja, kad bija atņēmis meitenei telefonu, un secināja, ka viņa sieva tūlīt pēc svinībām plāno aizbēgt. Viņš pieprasīja, lai viņa atzīst, ka vecāki esot “nostādījuši viņu pret pašas vīru”.
Līgavas tēvs spēra soli uz priekšu, taču negaidīti viņu apturēja līgavaiņa māte. Neviens nezināja, ko sieviete gatavojas darīt. Taču viņas nākamais solis visus klātesošos pilnībā šokēja. 😳😱
**VISI BIJA PĀRLIECINĀTI, KA SIEVIETE AIZSTĀVĒS SAVU DĒLU. PAT LĪGAVAINIS UZ VIŅU SKATĪJĀS PĀRLIECINĀTI, IT KĀ VIŅAM NEBŪTU NE MAZĀKO ŠAUBU, KA MĀTE VIŅU ATBALSTĪS.**
Tomēr viņa lēnām piegāja pie skapja, atvēra vienu no atvilktnēm un izņēma nelielu mapi. Pēc tam viņa to nometa tieši uz gultas.
Tajā atradās fotogrāfijas, izdrukātas ziņas un medicīniskie dokumenti. Pirms dažiem mēnešiem līgavainis bija piekāvis savu iepriekšējo draudzeni. Viņa māte toreiz uzzināja visu, taču nevienam neko neteica. Viņa palīdzēja dēlam samaksāt tai sievietei naudu, lai viņa neziņotu par notikušo policijai, cerot, ka viss incidents paliks pagātnē.
Māte paskatījās uz dēlu un drebošā balsī sacīja:
— Reiz es tevi jau izglābu no tavu rīcību sekām. Otrreiz es to nedarīšu.
Pēc tam viņa pagriezās pret līgavas tēvu un pati iedeva viņam telefonu.
— Zvani policijai. Es liecināšu. Es neļaušu viņam izpostīt vēl vienu dzīvi.
**LĪGAVAINIS NEKAVĒJOTIES NOBLĀVA. VIŅŠ SĀKA TAISNOTIES, APGALVOJOT, KA NEKO NAV IZDARĪJIS UN KA VISI PĀRSPĪLĒ. TAČU VIŅA MĀTE VAIRS NEIZTEICA NEVIENU VĀRDU.**
Vecāki aizveda līgavu uz savu māju. Jau tajā pašā naktī meitene novilka laulības gredzenu un atstāja to uz galda.
Vēlāk viņa mātei teica, ka visvairāk viņu satrieca nevis tas, ka vīrs pacēla pret viņu roku. Viņa jau sen bija nojautusi, ka kādu dienu līdz tam varētu nonākt.
Viņu izglāba tas, ka visbriesmīgākajā brīdī līgavaiņa māte beidzot pārstāja attaisnot savu dēlu.
