Alehandro ļoti bieži ieturēja maltīti tieši šajā restorānā.
Tas bija viens no dārgākajiem restorāniem visā pilsētā, taču vīrietis tur nenāca greznības dēļ. Viņam vienkārši patika šī vieta. Viņš vienmēr ieņēma vienu un to pašu galdiņu pie lielā loga, ieradās viens un gandrīz katru reizi pasūtīja tieši vienu un to pašu ēdienu.
Restorāna darbinieki jau sen ļoti labi zināja viņa paradumus.
Tiklīdz Alehandro melnā automašīna apstājās pie ieejas, viesmīļi jau zināja, kurš galdiņš jāsagatavo.
Vīrietim bija četrdesmit divi gadi. Viņš bija vairāku lielu uzņēmumu īpašnieks un piederēja pie bagātākajiem cilvēkiem valstī.
Taču milzīga bagātība nozīmēja ne tikai ērtu dzīvi.
Pēdējos gados Alehandro gandrīz nekad publiski neparādījās bez apsardzes. Parasti viņu pavadīja četri miesassargi.
Todien viss izskatījās tieši tāpat kā vienmēr.
**ALEHANDRO SĒDĒJA PIE LOGA UN MIERĪGI ĒDA PUSDIENAS. DIVI MIESASSARGI ATRADĀS NETĀLU NO VIŅA GALDIŅA, BET PĀRĒJIE DIVI SARGĀJA IEEJU.**
Restorānā bija diezgan daudz apmeklētāju.
Un tieši tad starp galdiņiem negaidīti parādījās maza meitenīte.
Viņai nevarēja būt vairāk par pieciem gadiem. Mugurā viņai bija vienkārša rozā kleitiņa, bet mazajās rociņās viņa cieši turēja salocītu baltu papīra lapu.
Meitene ātrā solī devās taisni uz Alehandro galdiņu.
Viens no miesassargiem viņu uzreiz pamanīja un spēra soli uz priekšu.
— Apstājies.
**TAČU MEITENE VIŅAM NEPAKLAUSĪJA. PĒKŠŅI VIŅA SĀKA SKRIET, UN JAU PĒC DAŽĀM SEKUNDĒM ATRADĀS TIEŠI BLĀKUS MILJARDIERIM.**
Miesassargi nekavējoties devās viņai pretī. Viens no vīriešiem jau grasījās aizvest bērnu prom, taču Alehandro pacēla roku.
— Neaiztieciet viņu.
Miesassargi apstājās. Miljardieris pārsteigti paskatījās uz meiteni.
Pēc īsā skrējiena viņa smagi elpoja, bet mazajā plaukstā joprojām cieši turēja salocīto papīru.
— Kas tas ir, mazulīt? — jautāja Alehandro.
Meitene pastiepa viņam papīru.
— Kungs, jums ir jāzina kaut kas ļoti svarīgs.
**ALEHANDRO SARAUCA UZACIS.**
— Tu zini, kas es esmu?
— Jā, kungs. Es jūs šeit redzu katru dienu. Lūdzu, izlasiet, kas rakstīts uz šīs lapiņas.
Tagad vīrietis bija patiesi ieinteresēts. Viņš paņēma papīru no meitenes un lēnām to atlocīja.
Sākumā Alehandro mierīgi lasīja ar roku uzrakstītās rindas.
Taču jau pēc dažām sekundēm viņa sejas izteiksme krasi mainījās. Viņa acis šausmās iepletās, kad viņš saprata, kas tieši bija uzrakstīts uz lapiņas 😳😱
Uz papīra bija rakstīts: „Šodien viņi vēlas jūs nogalināt. Lūdzu, neēdiet to, ko jums atnesīs. Viens no cilvēkiem restorānā strādā to cilvēku labā, kuri samaksājuši par jūsu nāvi.”
Alehandro dažas sekundes neko neteica. Pēc tam viņš ļoti lēnām pārvirzīja skatienu uz šķīvi, kas atradās viņa priekšā.
**VIŅŠ JAU BIJA APĒDIS DAŽUS KUMOSUS.**
— No kurienes tev tas? — viņš klusi jautāja.
Meitene satraukti paskatījās uz blakus stāvošajiem miesassargiem.
— Es pati to uzrakstīju.
— Bet kā tu par to visu zini?
Izrādījās, ka meitenes māte strādāja par apkopēju tuvējā ēkā, bet pēc skolas meita dažkārt gaidīja viņu nelielā saimniecības telpā.
Tajā rītā meitene tur sēdēja viena un zīmēja.
**CAUR PLĀNO SIENU VIŅA DZIRDĒJA DIVU VĪRIEŠU SARUNU.**
Sākumā viņa gandrīz nepievērsa uzmanību viņu vārdiem, taču pēc brīža izdzirdēja restorāna nosaukumu un Alehandro vārdu.
Vīrieši runāja par to, ka viņš katru dienu ierodas vienā un tajā pašā laikā, apsēžas pie tā paša galdiņa un gandrīz vienmēr pasūta vienu un to pašu ēdienu.
Kādā brīdī viens no viņiem sacīja:
— Šodien viss beigsies. Mūsu cilvēks jau ir iekšā.
Meitene šos vārdus precīzi iegaumēja.
Viņa nesaprata visas sarunas detaļas, taču uztvēra pašu svarīgāko: vīrietis, kuru viņa katru dienu redzēja caur restorāna logu, bija briesmās, un ar viņu varēja notikt kaut kas ļoti slikts.
Viņa atrada papīra lapu, uzrakstīja visu, ko spēja atcerēties, un skrēja taisnā ceļā uz restorānu.
**ALEHANDRO NEKAVĒJOTIES UZDEVA MIESASSARGIEM NODROŠINĀT IZEJAS UN IZSAUKT POLICIJU.**
Pēc dažām minūtēm sākās rūpīga restorāna pārbaude.
Sākumā nekas aizdomīgs netika atrasts.
Taču tad viens no miesassargiem pamanīja dīvainu virtuves palīga uzvedību. Vīrietis mēģināja nemanāmi izkļūt pa personālam paredzētajām durvīm. Viņu nekavējoties aizturēja.
Kad policisti pārbaudīja virtuvi un viņam piederošās mantas, aizdomas apstiprinājās.
Tomēr visšausminošākā patiesība atklājās tikai vēlāk. Izrādījās, ka atentāts jau vairākas nedēļas tika rūpīgi gatavots.
Noziedznieki bija detalizēti izpētījuši Alehandro ikdienas paradumus un apzināti izvēlējušies tieši šo restorānu, jo miljardieris tur jutās droši un gandrīz nekad nemainīja savu pasūtījumu.
Ja meitene būtu nolēmusi dzirdēto paturēt pie sevis, visticamāk, neviens no miesassargiem laikus nebūtu sapratis, kas patiesībā notiek.
